Pastaiga mežā

No āra ienākot, mums abiem patīk just,
Cik silti istabā,sniegs lēni,lēni kūst ...
Just smaržu tējai,kura mūsu tasēs kūp,
Un atmiņas par salu vienā mirklī zūd.

Tik acu priekšā piesnigušais mežs,
Uz takas sniegpārsliņās tu un es,
Pie kājām līdzās kadiķītis balts,
Virs galvām sniedžu bariņš zaros trauc...

No egles eglē vāvere met līkumus...
Vai baidās tā,vai negrib traucēt abus mūs?
Tur -dzenis apgūst kokos morzas ābeci...
Laiks vēja spārniem skrien,ka vakars nemani.

Deg pamale,kur lēnām saule riet,
Kā sārtas rozes mūsu vaigi zied...
Ir sirdīs liesma,kuru nenodzēst,
Starp eglēm stāvam, skatot zvaigznes mēs.