Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Viens grauds,viens vārds

Uz ceļa es atradu graudu
Un iestādīju,lai augtu.
No grauda man izauga vārpa,
Pēc vienas slīgst desmitiem jau...
Uz lapas es uzrakstu vārdu,
Un vārdam klāt pielieku kādu,
Līdz uzrodas rinda, vēl vārsma...
Kam gala,ne malas vairs nav.

Ik vārdu es sadzirdu skanam,
Top dziesma no rindiņām manām,
Un nu jau pie tās varu dejot...
Cik sajūtu manī ir daudz!
No vienkārša grauda aug druva,
No vārdiem top dzeja man tuva,
No skaņas skan sirsniņā dziesma-
Un pasaule virpulī trauc.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-01-24 05:34 
Jauka dziesma,tiešām!
 klusaisMiileetaajs  2010-01-24 10:14 
Dzejniecei tagad ir vārdu druva,
Vai labumu tikai viņa no druvas guva?
Redz tur
miljons, tūkstoš un vienu vārpu,
Un cik tur dzejnieku, grauzēju, citādu tārpu!

:))) Nu gan samurgoju... :))))
 Plaanpraatinjsh  2010-01-24 10:24 
Arī vienam graudam pamatīga pievienotā vērtība.
 laukroze  2010-01-24 10:52 
Tu tiešām ražena dzejniece.;)
 kwazimorda  2010-01-24 14:02 
Šodien konstatēju-gals ir.Šausmīgi gribās starp malām...:)))
 assortina  2010-01-24 21:10 
Jā, ražens sniegums! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?