Klusums

autors: neziniits [dzejoļi]

Kluss, visapkārt ir tik kluss.
Nakts ir pārņēmusi visu apkārtni,
Gluži kā sniegs pārklāj zemi un koku zarus.

Nav dzirdama neviena skaņa.
Putni aizlaidušies prom
Un daba aizgājusi miegā.

Ir tik kluss, ka šķiet-
Ir dzirdama krītošā zvaigzne debesīs.
Patiešām, vienīgi zvaigznes var dzirdēt!

šķiet, ka dzīvība ir pārgājusi uz debesīm.
Zvaigznes spēlē paslēpes,
Vien retā ir devusies pie miera.

Bet man netraucē, ka ir tik kluss-
Es sniegā varu zīmēt eņģeļus,
Uzmesdams skatu uz zvaigžņu spēlēm.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-01-22 15:51
Mākslinieka dvēsele klausās debesis,skatās debesīs,uz zemes pārāk daudz lieku skaņu...
Plaanpraatinjsh	2010-01-22 16:45
Ja darbībā piedalās eņģeļi,tad dzejolis slikts nevar nemaz būt.
klusaisMiileetaajs	2010-01-22 17:20
Un ja tie enģeļi arī nav sevišķi trokšņaini, ir no klusajiem, ko vēl var no dzejoļa vēlēties, jā! :))
esome	2010-01-22 19:28
...vēl var vēlēties, lai nezinītis mazliet pamācās latv. val. pareizrakstību :(
assortina	2010-01-22 21:34
Interesantas zvaigžņu spēles!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!