Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Caur asarām

Tev cenšos pasmaidīt,bet vai tas sanāks,
Ir brīdis, asaras kad acīs manās...
Kad sirsniņa no kāda skarba vārda raud,
Kad zinu,centusies, ka manas vainas nav...
Kad laika trūkst,kad spēka izsīkums,
Kad vēlos,lai labs būtu vērtējums...
Bet...
Viena kļūmīte un pārmetumi plūst,
Zem viņu smaguma tad gumstu, asras plūst...
Un viss,kas bija labi padarīts,
Ir pazudis,viss liekas mazs un sīks.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-01-21 22:16 
Neraudi,neraudi,pavasaris tomēr nāk.
 maijupukite  2010-01-21 23:44 
:(mjaaa - skumji, ja no savējā...
Man arī gribas uzmundrināt - jācer, ka tā cilvēka
sirsniņā drīz mainīsies gadalaiks.... :)))
 klusaisMiileetaajs  2010-01-22 07:05 
Man līdzīgi kreņķi - kartupeļi pagrabā salst ragā...
 straume22  2010-01-22 07:28 
Jā,gadās arī tā...
 straume22  2010-01-22 07:28 
Un kā Tev, klM, pašam - vai ragi nesalst?
 ofni  2010-01-22 08:52 
Februārī sola vēl aukstāku temperatūru - tad gan nāks īstā dzeja.
:)
 reezija  2010-01-22 11:10 
Tas,kurš pārmetumus bārsta,
lieki savu muti vārsta!
Sliktos vārdus garām laid,
lai
tev sejā atplaukst smaids!:))
 Aijassmaids  2010-01-22 20:08 
Tas no darbiņa tika pazvanīts:((
 assortina  2010-01-22 21:08 
Neraudi! Rīt būs jauna diena un kreņķi aizmirsīsies!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?