Sena anekdote

Savu vienmuļo darbu bende lād:
„Tas cirvis tik smags,
Un katru sestdienu jāstrādā.

Ik upuris - kaulu kambaris īsts,
Bet jāpasvīst,
Jo kakls parasti resns un sīksts...

No pūļa spiedzieniem ausīs jau džinkst -
Tev jāķēpājas,
Līdz mietpilsoņiem ziņkāre rimst... ”

* * *

Bet tiesas rakstvedis uz to,
Vien smīnot nopurina galvu,
Un, rakstot akti kārtējo,
Mērc tintē zostēviņa spalvu.

Kur sirdsapziņa, goda prāts?
Ko, bendesmais, te troksni taisi?
Tavs darbs par manu tīkamāks -
Ar cilvēkiem, un svaigā gaisā...