Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es varu...

Es varu nokrist tev
Uz sejas kā sniegpārsla,
Varu būt kā ledains krusas grauds.
Tu redzēsi manas acis,
Kad sarma zvīļo,
Un kad ledū sasalis strauts.
Es būšu tā vasaras saule,
Kura tevi mīlēs un sasildīs,
Bet to laimi,kura pavasarī zaļos,
Diez vai redzēs mūsu spīts.
Viedokļi par dzejoli
 Virgin  2010-01-20 02:19 
Ja kāds nesaprot-Šeit ir dzīvā dzeja,bet ne žurnāls-Privātā dzīve.
 klusaisMiileetaajs  2010-01-20 06:35 
Jā, te ir dzīvelīgā dzeja, un arī ne kaut kāds žurnāls Pleiboizs! Saprati, PLP! :)))
 Plaanpraatinjsh  2010-01-20 06:57 
Sapratu.
 straume22  2010-01-20 07:14 
Jauka dzeja,Virgin!Patiesas jūtas,smuki pateikts.Man patīk...
 piparmeetra5  2010-01-20 09:49 
Izlasot dzejoli, sapratu, ka liriskais tēls var pārvērsties 3 veidos.
 mazlacitis  2010-01-20 10:19 
Labāk sniegpārsla uz sejas nekā lāsteka uz pakauša :):)
 Naktsvijole_es  2010-01-20 14:11 
Spiits ir akls un meems,kas ir,tas ir..:))
 lauvene4  2010-01-20 19:40 
Samierinies ar vasaru!;)
 straume22  2010-01-20 19:45 
Nesamierinies,Virgin, ne ar ko!!!!Tu esi īsta.Un Tavas jūtas ir īstas-es Tev ticu.
 assortina  2010-01-20 20:51 
Skaisti!
 Virgin  2010-01-21 01:59 
Pirmais koments domāts tiem ,dažiem ziņkārīgajiem,kurus interesē liriskā varoņa pases
dati.:))Bet dzejoļa pēdējā rindiņā laikam vajadzēja-Diez vai saredzēs mūsu spīts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?