Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad ārā salst

Pāri jumtiem zaigo zvaigznes.

Dakstiņi zem sniega dus.

Baltus dūmus tālēs aiznes...

Palīdz vējš tiem tālēs zust.


Salam pieņemoties spēkā,

Dzirdams klusumā, ka krakšķ

Kailie koki apkārt ēkai...

Iztrūcies rej suns kā traks.


Klusu mājas durvis veras...

Kāds uz būdu šurpu nāk.

Priecīgāk skan nu jau rejas,

Riņķa dejā griezties sāk.


Siltumā pie pilnas bļodas,

Bet ne salā paies nakts...

Saimniekam pa priekšu dodas

Suns,lai mēness stāv uz vakts.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-01-17 07:45 
Vislabākā Dzeja ziemai!Vienkārši un mīļi.
 klusaisMiileetaajs  2010-01-17 10:09 
Tagad jau brīžam tik auksts, ka VVF pat Imantu ārā nedzen. :)))
 piparmeetra5  2010-01-17 10:25 
Mjā... Auksts gan... Sasalt var ragā.. Kas ar tavssargu, diez?
 kwazimorda  2010-01-17 12:28 
Tavssargam maskēšanās ķitelis esot salā salūzis.Es jau teicu,ka tie lētie draņķi
nekam neder...:))
 GedertsPiebriedis  2010-01-17 17:47 
Dzejolis stāsta par kāda suņa un tā labticīgā saimnieka jautrajiem piedzīvojumiem,
kam lasītājs sajūsminātā mēmumā seko līdz.
 Plaanpraatinjsh  2010-01-17 18:08 
klM gan tiek dzenāts pa āru nemitīgi.
 assortina  2010-01-17 19:17 
Smuki!
 bariss  2010-01-17 21:58 
Sala naktī ne pie bļodas,
Suns uz mēness vakti dodas:))
 blackeyedpea  2010-01-19 04:32 
Man ljoti patika! Paldies!
 laukroze  2010-01-19 11:18 
ir laizdevies..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?