Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dzīvsudrabs , jeb Hg ir ļoti toksisks...
Plaušas tik smagas, pilnas ar svinu
Sirds pumpē indi, ne asinis vairs Un rūgtums tik liels, “nāksies peldēt”, es minu Jo krasts ir tik tālu, grimis pēdējais airs. Es jūtu kā slīkstu, jūrā, šai dziļā Peldu, bet sirds kā akmenis gremdē Kur ir tie laiki kad biji mana mīļā? Kur ir tie glāsti, kas visas sāpes remdē? Ūdens tik ledains, tik ledains un sāļš Jūra man spļauj savas asaras sejā Es padevos, salūzu, biju tik vājš un tomēr mani velc, pie sevis, tur lejā. Nogrimu. Smilktis tik vieglas, tik vieglas, Noguļos blakus tavam bālajam rēgam Atkal tam vēnās visvisādas vielas, Balts pūderis, solot to mūžīgam miegam Plaušas tik smagas, pilnas ar svinu Sirds pumpē indi, ne asinis vairs “Viņa aizgāja” es saku ka “jā, es zinu” Bet aklums ir tāds, ka nezinu vairs. Es nogrimu jūrā, atmiņu pilnā, Man gribētos kliegt, bet apkārt tik kluss Tavs ķermenis tur, zem zemes, tai kapā, Mans ķermenis šeit, bet dvēsele duss.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|