Dzīvsudrabs , jeb Hg ir ļoti toksisks...

Plaušas tik smagas, pilnas ar svinu
Sirds pumpē indi, ne asinis vairs
Un rūgtums tik liels, “nāksies peldēt”, es minu
Jo krasts ir tik tālu, grimis pēdējais airs.

Es jūtu kā slīkstu, jūrā, šai dziļā
Peldu, bet sirds kā akmenis gremdē
Kur ir tie laiki kad biji mana mīļā?
Kur ir tie glāsti, kas visas sāpes remdē?

Ūdens tik ledains, tik ledains un sāļš
Jūra man spļauj savas asaras sejā
Es padevos, salūzu, biju tik vājš
un tomēr mani velc, pie sevis, tur lejā.

Nogrimu. Smilktis tik vieglas, tik vieglas,
Noguļos blakus tavam bālajam rēgam
Atkal tam vēnās visvisādas vielas,
Balts pūderis, solot to mūžīgam miegam

Plaušas tik smagas, pilnas ar svinu
Sirds pumpē indi, ne asinis vairs
“Viņa aizgāja” es saku ka “jā, es zinu”
Bet aklums ir tāds, ka nezinu vairs.

Es nogrimu jūrā, atmiņu pilnā,
Man gribētos kliegt, bet apkārt tik kluss
Tavs ķermenis tur, zem zemes, tai kapā,
Mans ķermenis šeit, bet dvēsele duss.