Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Varbūt

Varbūt tas ir mans lāsts,
Domāt par Tevi, vakaros, kad gaiss smaržo auksts,
Naktīs, kad zvaigznes tik spožas, ka žilbst...

Varbūt tas ir mans lāsts,
Ilgoties pēc Tava skatiena vēsā, jūlija karstumā,
Decembra aukstumā, pēc pieskāriena Tava siltā...

Varbūt tas ir mans lāsts,
Cerēt un domāt par to kas bijis un nebijis,
Par laiku neaizmirstamo, kas pagājis.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-01-17 07:50 
Interesants stāsts.
 klusaisMiileetaajs  2010-01-17 10:15 
Izģērbies plika un apmazgājies ar svētītu ūdeni! Jēkabpilī pie Bratuškina var dabūt.
Es gan nezinu, cik maksā, bet varbūt lāstu noņems. :)
 GedertsPiebriedis  2010-01-17 18:05 
Spriežot pēc dzejolī aprakstītajām pazīmēm, galēju diagnozi uzstādīt, ņemot par
verificējamu Lāsta sindromu, nevar. Tomēr tas nav izslēgts, jo parasti Lāsta
apliktie, visiem saprotamu un zināmu iemeslu dēļ visus apstākļus, faktorus, citas
pazīmes un blaknes neatklāj. To atzinuši gan zinātnieki, gan islama un judaisma
ortodoksāļi, tāpat arī spiritisti un citi spiriučeļļi, un šajā jomā no kopējās domas
atšķeļas tikai daži hinduisma radikāļi.
 Plaanpraatinjsh  2010-01-17 18:13 
Es arī protu noņemt lāstu.
 piparmeetra5  2010-01-17 23:38 
Varbūt...:)
 ofni  2010-01-19 10:30 
Tev taču tik daudz iedots dzīvei,
Lai tas pat strautu pārvērstu
No upes straumes
nebeidzamās
Par okeāna plašumu.

Un nav tas lāsts, tas spēks ir tevī,
Ka domāt
spēj par esošo,
Ka proti ilgojies un cerēt,
Un gleznot domās
vēlamo.

-urmis-


Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?