ceļojumā

iekrist sniegā baltā
kā eņģeli taisot
pārvērsties sniegparslā saltā
aizmigt miegā liegā
līdz pavasarim…
mosties reizē ar putnu bariem
kas burzās un čivina,
palīdzot siltiem saules stariem
ar pirkstiem iegrimt zemē siltā
kur pazūd kūstot sniegs
līdz ūdens lāmām traukties
ūdenim, kurš meklē savu gūltni
kļūt par zemes domas sūtni
laisties uz jūru trakā ceļojumā
lai piepildītos solījumā
dzīvībai vēsti nest
spēt mīlēt un just
tik negribas vēl zust
…jāgaida, vēl zeme guļ
un savus zaļos sapņus bur
krāsaini un spēji sapņot var,
domas neviens jau neaiztur.