Telefons

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Es gribēju tev piezvanīt,
Parunāt mazliet,
Bet telefona būda
Bija aizsalusi ciet.

To sildīju ar domām
Un ar siltu dvašu,
Bet izdevās man sasildīt
Tikai sevi pašu.

Kad pēc lielas piepūles
Tomēr iekšā tiku,
Telefona būda
Izstrādāja triku.

Vārdi, ko es runāju,
Palika turpat.
Tā es neko nepateicu,
Un noskumu turklāt.

Dusmās kāju piecirtu,
Durvis vaļā rāvu,
Un visi mani vārdi
Izskrēja uz āru.

Sasala un sabira,
Cik tur ziemai darba?
Tā uz kokiem uzradās
Brīnišķīga sarma...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-01-14 18:04
Mobilo pazaudēji?
ne_jau_taa	2010-01-14 18:13
Mobilajam zonas nebija:)
klusaisMiileetaajs	2010-01-14 19:38
Tas ir vēl nebijis fenomens! :)
tavssargs	2010-01-14 20:18
Man nekad nav bijis mobiļņiks.
esome	2010-01-14 20:59
...nobeigums asprātīgs :)!
esome	2010-01-14 21:05
...nobeigums asprātigs :) !
assortina	2010-01-14 21:07
Brīnišķīgs dzejs! Ļoti patika!
Virgin	2010-01-14 22:28
Labais,lasīju ar smaidu.:)))
piparmeetra5	2010-01-14 22:34
Tā jau ir- nav ko slēpt emocijas! :))
laukroze	2010-01-15 15:15
tu re ko dusmas dara, taisni neticami!;)
lauvene4	2010-01-16 18:20
Laba garastāvokļa dzejolīt`s:) Redz, ko sarma dara!:)
Rika_S	2010-02-01 19:27
braco,ljoti jautrs dzejolis :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!