Tukšums

I.

Tu mani nesauc, manis vairāk nav.
Es esmu aukstā rasā pārvērties,
Kas agros rītos pagalmu nu klās,
Kad tavi pirmie soļi pāri ies.

Kad dzeltē zāle, kokiem lapas krīt
Un viegli virpuļo ar vējiem līdz,
Ir nācis rudens atkal apraudzīt
Kā miglas vālos dienas izkusīs...

Nē, nesagaidīt tev, vairs nenākšu,
Un nemodīsies aukstā rītausma...
Vien miers un garais ceļš uz mūžību,
Vien pelni izdzisušā klusumā....

II.

Tu redzēsi sapni
par mīlu
un pavasari.
Tu noticēsi,
acis aizvērsies...
Un vēlēsies atkal,
kā toreiz
kopā -
nevienam nesakot
aizmirsties...

Un neredzēs citi,
nesapratīs,
un asaru
nebūs
kā atbildes.
Un neatnāks
neviens
ar rozēm,
jo nebūs jau,
kas krustu nes...