Rozes zieds

Es, mīlot ,dāvinu šo rozes ziedu,
Lai pumpurs atveroties prieku sniegtu.
Šai rozei asos ērkšķus nevar just,
Vien liego smaržu,kura apņem mūs.

Uz pumpura vēl rasas lāse mirgo,
Tam saule dāvājusi skūpstu pirmo,
No jūtām piesarcis ir rozes zieds,
Nav radis,ka kāds kvēlus skūpstus sniedz.

No sniegtās mīlas pazuduši ērkšķi,
Un krāšņā ziedā pumpurs vēršas pēkšņi,
No smaržas apreibuši abi mēs.
Vai varbūt jūtām?Kas to pateikt spēs?


/Aija Celma/