Ziema

Kā sagriezušās dejā sniegpārsliņas!
Kurš baltās pērlītes gan izskaitīs?
Tā draiskojot uz zemi tiecas viņas,
Ka aizmirsušas – kādreiz izkusīs...

Un trauslo sniega deju ziemas vēji
Nes pāri aizmigušai pilsētai,
Lai debess miers klāj nogurušo zemi
Kā baltais brīnums ilgi gaidītais.

Gandrīz kā sapnī, aizturētu elpu
Pie apsniegošā loga stāvu es,
Kur klusu, nedzirdamu šūpuļdziesmu
Man zvana sniegpārsliņu pērlītes.

Caur nakti rītausma jau pavīd balta,
Un lēnām tērpjas sarmas sudrabā -
Tur ziema sveicinās ar smaidu saltu,
Nāk spoža saule dienu godināt!