Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

cerība

Ko darīt, kad cerības zūd,
Kad negribas vairs nekam ticēt?
Kur atrast spēku dzīvot un cerēt,
Kad nogurums dzīvot, ir atņēmis spēkus?
Vēl ķeru mirkļus, lai justos tik labi,
Ka domas mainās un spēku dod,
Bet tad atkal kritiens
Un esmu te.... itnekur!
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-01-11 00:45 
..sjkjiet ka texts ir ljoti privaats..
[vecaakaam meiteneem tomeer ljoti jaauzmanaas
ar tikatklaatiibu..]
 klusaisMiileetaajs  2010-01-11 06:45 
Tas, ka esi "iekritusi" oho dzīvās dzejas lapā, nemaz nav sliktākais, kas ar tevi
varētu notikt. :))
 Plaanpraatinjsh  2010-01-11 08:51 
Ož pēc klM nodarījuma.
 sarma7  2010-01-11 08:59 
eugen, nav nemaz tik veca šī meitene, varu tikai pateikt vienu, ka uz pasaules nav
tikai viens vīrietis, bet tas viens reizēm spēj izpostīt dzīvi, bet Tu neļaujies!
 piparmeetra5  2010-01-11 09:24 
Bezsvara stāvoklim ar nav ne vainas...
 sonecka  2010-01-11 12:20 
nogurums un spēka trūkums, dumjas domas, reizēm liecina par vitamīnu un minerālvielu
trūkumu, goda vārds, bez jokiem, vajag pārbaudīt dzelzs daudzumu organismā un padzert
vitamīnus, tas ir nopietni, es tagad neironizēju un neķēmojos
 straume22  2010-01-11 13:36 
sonecka,pirms papildināt organismu ar minerālvielām,kā teiktu
Zarnu_Maiss,vajadzētu...(un te pienāk Z_M)
 sonecka  2010-01-11 13:49 
straume, es tā arī domāju, ka Tu šito uzrakstīsi:))bet par vitamīniem- nopietni, ļoti
palīdz
 assortina  2010-01-11 17:20 
Slidenā ziemas laikā viegli pakrist! Nāks pavasaris un ledus izkusīs!!
 ofni  2010-01-12 09:32 
Ko nozīmē būt laimīgam man vaicā
Kā saprast vārdus nelaimīgam būt
Un kāds te savu
vietu meklē
Un bezspēcīgi nespēj atrast to

Vai zini varbūt laimi atrast
nevar
Kaut lielie stāstīja mums pretējo
Es nojaušu ka darbošanās ir tā
Kas atdod
mūsu garu – mierīgo

Kad ārprāts kūsā dzestrās vakarliesmās
Kad doma atkal jaunumu
sev gūst
Vairs saprāts nemeklē pat dzīves jēgu
Tu izproti ka tikai tavas rokas visu
gūst

Ko nozīmē būt laimīgam man jautā
Tu pārmet neatbildēju neko
Tu domā bēgu
prom no vaicājuma
Es kādam brīvu vietu atstājot

Es varbūt laimīgs tad - kad varu
darīt
Es laimīgs tad - kad varu nedarīt neko
Kad šūnas kūsā baltās viļņu
šaltīs
Kad tikai skatos bangu spēka liekumos

Jā draugs es atbildi nedošu
Ar savu
laimi Tavu nedzīšu es prom
Jo kā lai varu cita Laimi izprast
Un kā lai saprot manu
laimi svešs

Bet Nelaime, kas tā
- kā saprast košāk
Kā pateik to lai visi
izprastu

Es zinu - tas vis vienkāršākais

Lai vārdiņš Laime pazūd
- pieliec
priekšā Ne!


Un atkārtosies viss, ko dzirdēji jau senāk
Un jāpiekrīt - nu tā tas
tiešām ir.

Un kliedzot čuksti spiedīs
- Dariet taču!

Un savai Ne un Laimei
vietu atdodiet!

-urmis-
 Naktsvijole_es  2010-01-12 10:24 
..urmis sakariigi spriez..labs..:)
bet ceriiba mirst peedeejaa..un taa ir
taisniiba..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?