Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

auklās

Auklu turot, veikli rokas slīd
Kā mazas čaklas skudras
Tās lec kulenī un traucas
Uz nākotni uz jaunu mezglu

kā bērns pie prieka ticis
Reiz mani uz ceļiem licis
auklas pa manu miesu brien
Mezglo, es skatīšos tik vien

Nu man jauns atklājums
tas zvērs interesants mums
Vakar neredzēju šo
Šorīt iemantoju to

Vij un apkārt auklas met
Kaunos, vēroju …. ļaujos
Atklājums kā parsteigums
Tas prieku davina jums

Vai tikai miegā raisos?
Kā es pa matricu maisos
Tā nebiju es
tā nepazīta

Viedokļi par dzejoli
 Virgin  2010-01-08 17:52 
Jēga saprotama,bet ko tev tā aukla tāda mezglaina?Gramatika šausmīga!Vai šodien diena
tiem,kuri nezin latviešu gramatiku?
 sekspiirs_5  2010-01-08 18:00 
Nepiekrītu. Gan jau izlabos gramatiku, bet domas labas un nopietnas.
 klusaisMiileetaajs  2010-01-08 18:26 
Zvejnieka sieva esi, ko? :))
 assortina  2010-01-08 21:18 
Interesants!
 sonecka  2010-01-09 12:56 
kaut kas samudrīts- auklas, skudras, mezgli
 Plaanpraatinjsh  2010-01-09 14:46 
Orģināli,beidzot kaut kas svaigs.:)
 D_aa  2010-01-09 17:18 
paldies par jebkuru kritiku:)
 Bils  2010-01-09 22:52 
jāieiet otrā, lai saprastu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?