Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Sala stindzinātie
Nosalušās smilgas zem sniega čukstēja:
Kā salst , kā salst, kā saslst... Mēs bijām slaidas, mēs bijām zaļas Visapkārt nāves tvēriens auksts un balts. Zem vižņu drūzas mazs strautiņš elpoja: Es nevaru , es nevaru, es nevaru.. Tas lēni lāsoja uz akmens sliekšņa klepojot, Es gandrīz tecēt vairāk nespēju! Un ledus zvani zvanīja - tie egļu čiekuri: Vēl aukstums būs, vēl aukstāks kļūs Līdz liesmas zilas, cietas paliks ugunij. Tā būs, tā būs, tā būs, tā šogad būs. Kāds vientuļš vilks iekš gravas gaudoja: Viss dzīvais nomiris,pie mēness aizskrējis! Par salu, badu, aukstumu tas skaļi raudāja. Jo viss, it viss uz zemes šīs ir pazudis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|