...padraiskoties
Iekritām mēs abi sniegā,
Baltā,
Pūkainā un
Mīkstā,
Padraiskoties...
Lauzta riba, kāja šķība.
Mazbērni
No smiekliem ģība.
Svešie mācīja mūs dzīvot.
Tas bij muļķīgi,
Bet mīļi.
Tas bij sāpīgi,
Bet dzīvi.
Žēl,
Ka tas viss
Bija miegā.
Viedokļi par dzejoli |
assortina |
2010-01-03 22:31 |
Jauks sapnis! :) |
klusaisMiileetaajs |
2010-01-04 06:44 |
PLP mums te kā traks uz draiskošanos. Parunā ar viņu! |
Naktsvijole_es |
2010-01-04 09:12 |
pamatīga draiskošanās sanāca..sāpīga..:) |
Plaanpraatinjsh |
2010-01-04 12:24 |
Kas nu par draiskošanos sniegā,pie iesnām tikai var tikt. |
sekspiirs_5 |
2010-01-04 12:40 |
Ei nu ei - žēl, labi vien, ka miegā ribu salauzi!:)) |
aruta |
2010-01-04 14:06 |
Es pa īstam,iekritu sniegā..nebija sāpīgi :) |
Densi |
2010-01-04 16:00 |
Lauzta riba,škība kāja,Assortiņai šķiet tas jauks sapnis:)))Priecājies ka tsa bij` miegā-nomodā vēl ciestu elkonis un māga :))) |
piparmeetra5 |
2010-01-04 20:42 |
Nevar novaldīties nesmejot par tādu sapni! Dzīvespriecīgs dzejolis! |
straume22 |
2010-01-04 20:57 |
Man trakāk miegā ir gājis,bet es ne vienu bišku nenožēloju... |
tranc |
2010-01-05 14:30 |
ko tad nožēlosi,labi ka vismaz miegā tev ticis kāds prieciņš... |
esome |
2010-01-15 11:59 |
šodien pārlasīju komentiņus, kļuva jautrāk :), paldies!!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|