Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...padraiskoties

Iekritām mēs abi sniegā,
Baltā,
Pūkainā un
Mīkstā,
Padraiskoties...

Lauzta riba, kāja šķība.
Mazbērni
No smiekliem ģība.

Svešie mācīja mūs dzīvot.
Tas bij muļķīgi,
Bet mīļi.
Tas bij sāpīgi,
Bet dzīvi.

Žēl,
Ka tas viss
Bija miegā.

Viedokļi par dzejoli
 assortina  2010-01-03 22:31 
Jauks sapnis! :)
 klusaisMiileetaajs  2010-01-04 06:44 
PLP mums te kā traks uz draiskošanos. Parunā ar viņu!
 Naktsvijole_es  2010-01-04 09:12 
pamatīga draiskošanās sanāca..sāpīga..:)
 Plaanpraatinjsh  2010-01-04 12:24 
Kas nu par draiskošanos sniegā,pie iesnām tikai var tikt.
 sekspiirs_5  2010-01-04 12:40 
Ei nu ei - žēl, labi vien, ka miegā ribu salauzi!:))
 aruta  2010-01-04 14:06 
Es pa īstam,iekritu sniegā..nebija sāpīgi :)
 Densi  2010-01-04 16:00 
Lauzta riba,škība kāja,Assortiņai šķiet tas jauks sapnis:)))Priecājies ka tsa bij`
miegā-nomodā vēl ciestu elkonis un māga :)))
 piparmeetra5  2010-01-04 20:42 
Nevar novaldīties nesmejot par tādu sapni! Dzīvespriecīgs dzejolis!
 straume22  2010-01-04 20:57 
Man trakāk miegā ir gājis,bet es ne vienu bišku nenožēloju...
 tranc  2010-01-05 14:30 
ko tad nožēlosi,labi ka vismaz miegā tev ticis kāds prieciņš...
 esome  2010-01-15 11:59 
šodien pārlasīju komentiņus, kļuva jautrāk :), paldies!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?