Laupītājs

autors: ilziiite [dzejoļi]

Tev ierodoties, vēl nezināju, kas esi,
Bet nojautu – tā vienkārši neaiziesi.
Tu paņēmi kaut ko sev līdzi,
Tu piesavinājies to, kas tev nepieder.

Tu – laupītājs, manas sirds laupītājs,
Tu nozagi manu miegu, manu sirdi.
Taču es nespēju vainot tevi,
Es piedodu tev šo grēku.

Nav likuma tāda, kas aizliegtu
Mīlēt un sapņot kādam,
Nav soda veida tāda, kas varētu
Sodīt par salauztām sirdīm.

Bet, ja mīlestība noziegums būtu,
Sen apcietinājums pienāktos mums!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-01-02 09:37
Ir jāpieņem Mīlestību kā tādu...Nav jānožēlo ,ka laupīts kas.Kas bijis izbijis un nāks ar katru Jaunu gadu-sirds piepildījums...Gaidiet...
sekspiirs_5	2010-01-02 11:37
Nožēlo to, kas nav padarīts, nekā to, kas ir.:))
Plaanpraatinjsh	2010-01-02 13:30
Tā jau ar to klM ir,neesi pirmā ,kas to saka.:))
inta_v	2010-01-02 13:48
un tālāk kas būs?
klusaisMiileetaajs	2010-01-02 16:04
Brauc pie manis uz Jēkabpli! Es Tev izstāstīšu un pamācīšu, kas jādara. :))
assortina	2010-01-02 19:38
Ko taupīt taupa taupītājs, to paņem laupītājs...! :)
hefny	2010-01-02 21:25
Hmm

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!