Kāpnes debesīs

autors: bariss [dzejoļi]

Bez balstiem, margām, bez šaubīšanās
Ved kāpnes debesīs – mīlestība...
Kā dievišķas elpas pieskaršanās -
Un mainās pasaules īstenība.

Tu mosties, pats sevi nepazīdams,
Un neapdzēšamu slāpju dzīts
Turp tiecies, ikdienu aizmirsdams,
Kur dziļāko acu spogulis...

Bez pakāpieniem, bez nodevības -
Tā taisni augšup, debesīs...
Kāds netverams trauslums tomēr tās -
Viens šaubu mirklis...un zudis viss.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
sekspiirs_5	2009-12-31 19:34
Skaists dzejolis. Lai viss izdodas 2010.! :))
straume22	2009-12-31 19:38
" Ved kāpnes debesīs – mīlestība..." Jā!!!!
sarma7	2009-12-31 19:41
Nabaga bariss, nevajag ļauties tām šaubām, ja tik sver un mēra, sver un mēra, tad tā sanāk (visi jau cilvēki vien esam...)
klusaisMiileetaajs	2010-01-01 00:14
Baris..! Vai tad tu šņabi nemaz nedzer, vai tikai dzejo un dzejo, ko? :))
Burve77	2010-01-01 03:10
Nu nē, viens šaubu mirklis īstu mīlestību gan nevar sapostīt...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!