Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

peleki

Tik pelēki un vientuļi
Manas domas klejo.
Tur tālu, tālu ārā.
Kur vis pieleks un drūms!
Aiz koka birzēm
Man redzama horizonta
Esi tu!
Tur dzīve nav tik drūma
Pelēkam piemīt krāsas
Kas apvij manu sirdi
Tur dzīve nav labāka
Bet kopa ar tevi
Pelēkam ir krasa!
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-12-29 17:41 
Dullais Dauka arī pētīja horizontu,bet neko neizpētīja.
 klusaisMiileetaajs  2009-12-29 19:15 
Jēkabpilī viss ir krāsains, tikai daži dzērāji pelēki. :)))
 kwazimorda  2009-12-29 19:19 
Man pieleca.Autore sen nebija manīta,paspēju sailgoties.:)
 wip4  2009-12-29 20:20 
Nu pilnmēness taču atkal tuvojas!!! Sajēga par dzeju laikam tev tik drīz pat koka
birzēs nepieleks...:((
 GedertsPiebriedis  2009-12-30 15:15 
Šajā burvīgajā darbā tiek skaidri pateikts, ka mīlestībā visas krāsas ir vienādi
skaistas.
 straume22  2009-12-30 17:57 
"Kur vis pieleks un drūms!" otrais un trešais vārdi nesaprotami un nekādi
nesavienojas ar " drūms".
 betbetmens  2009-12-30 18:01 
kad viss pielec tiešām paliek mazliet drūmi
 tavssargs  2009-12-30 19:25 
Pelēkā krāsā ir Bundesvēra zaldātu uniforma
 straume22  2009-12-30 20:00 
(paliek dziļās pārdomās, kāds tad ir Bundesvēra zaldātu apeņu krāsas
pamattonis)M-jā...
 assortina  2009-12-30 22:47 
Tagad ir balts sniedziņš! Aizkrāsos pelēko krāsu!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?