Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ardievas...

Es atceros to vakaru, ko kopā pavadījām mēs
Tavs acu skatiens sastingušais, ar manu skatu satikās.

Kad jautāju, kas ir ar Tewi? Tu nespēji man atbildēt,
Tik redzeju kā as`ras bira
Un atbildi man vēstīja.

Tas laiks, kad mīlestība bija
Un skūpstus laimē sniedzām mēs.....
Ir izgaisis kā nebijis-un žēl, ka mīlestība bij tik īsa.
Viedokļi par dzejoli
 lapsigaa  2009-12-25 01:32 
-sashiepj luupas tuutinjaa un po kinderski nosljupst-
tewi winwja nemiiw, tu ewi
tukwa wieta, wamiwiniew!
KRUTA! es beidzot maaku tiinju valodaa mochiit afigenna
navarotainos tekstus!!! un vispaar- latvieshu alfabbeetaa v jau sen ir nomainiits ar
w! taa luuk,idioti! lasa un maacaas, kas ir pontovaa rakstiishana, blja! :DDD
 klusaisMiileetaajs  2009-12-25 14:26 
Lapsīgā gan tikko nogrieza..! :)))
 hefny  2009-12-25 23:10 
Dzejs-pasmags.
Komenti-astainai-nu gaannnnn.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?