Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad...

Kad krāsns mutē malka sprakšķ,

Kad mājas pakšķi salā krakšķ,

Kad suns no būdas nelien laukā,

Jo basās ķepas sniegā salst,

Tad ledus ziedi rūtīs zied,

Tad pārslas dejo,vēji dzied,

Uz tepiķa kāds kājas slauka

Tāds salā piesarcis un balts.

Tad gaida viesus uzklāts galds,

Tad tuvi, tāli ciemos trauc,

Tos nebaida ne sniegs,ne auka,

Sauc mājās dzimtās puses balss.

Viedokļi par dzejoli
 Virgin  2009-12-18 19:09 
Gribas uz laukiem,kur krāsns mutē malka sprašķ.:)*Skaisti!
 klusaisMiileetaajs  2009-12-18 19:17 
Mūs nebaida ne sals, auka,
Ne vecene, ne jauna m...a!
:)))))
 klusaisMiileetaajs  2009-12-18 19:18 
Vajadzēja tā -
Mūs nebaida ne sals, ne auka,
Ne vecene, ne smuka m...a!
:)))
 Virgin  2009-12-18 20:08 
Man liekas,ka tevi klM.pats velns vairs nenobaida!:))
 Naktsvijole_es  2009-12-18 20:10 
Burvīga svētku sajūta..:))
 kwazimorda  2009-12-18 21:31 
Es jau nu neļautu tepiķī kājas slaucīt.Man pēc tam uz tā ir jāguļ...:))
 __MATRIX__1960  2009-12-18 21:39 
Smuki!
 assortina  2009-12-19 19:00 
Tiešām, smuki! Tāda ziemīgi romantiska noskaņa!
 ahma  2009-12-19 20:54 
Labs!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?