Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...vienīgā

Nu kam Tev to,

Jel apdomā.

Es iemīlēšos,

Mīlēšu,

Tev nelūgšu es it nekā,

Kā tikai,

Lai man blakus esi.

Un vai maz Tev

Tas vajadzīgs,

Ka tikai Tev es būšu

Piederīgs.

Nu kam Tev uzticība mana,

Kam laime,

Kuru sniegšu es,

Jel palūko,

Cik daudzi Tevi aplūko,

Cik daudziem Tevis dzīvē trūkst.

Bet man jau netrūkst

It nekā,

Ja nu vien tā,

Ka Tu man būtu

Vienīgā.
Viedokļi par dzejoli
 netaakaavisi  2009-12-18 12:33 
ļoti patiesssss...(((:
 Virgin  2009-12-18 15:06 
Tev netrūkst it nekā?
Trūkst paša galvenā.:))
 Naktsvijole_es  2009-12-18 15:10 
vienīgā...jā..:)
patika..
 klusaisMiileetaajs  2009-12-18 15:25 
Tu šai vienīgais, šī tev vienīgā... Labi teikts!
Es par sevi, šā dzejoļa sakarā,
gan varu teikt, ka es arī daudzas aplūkoju, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņu man
trūktu. :))
Interesanti, ko PLP teiks par šito visu.
 ehidna  2009-12-18 20:26 
Tā ir Dievmātes pielūgsme,cik es to sadzirdēju-skaista, svēta. Bet es varu
kļūdīties!:)
 ahma  2009-12-19 20:32 
Ja tu man būtu vienīgais,tad es tev būtu it nekas::)).Tas tā...viela nelielām
pārdomām.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?