Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
vai būs lemts mums dejot..?
tik balts, tik balts apkārt griežas
acis nenodurt, neslēpt no skatiem ko uz mani raida un nenosarkt, ja nebija tas, ko gaida ja domā, ka skumstu, ka skumstu pie krūtīm spiežot lācēnu, kas tik savādi smaida ja, domā, ka vienatnē raudu es neteikšu, neteikšu tev vēl pagaidām tik to, ka satikt vēlos un gaidu kādu nerātnību, kas var ienākt prātā kā lietū mirkām saullēkta liesmās vai būs lemts mums dejot mēness gaismā sakļaujot rokas un redzēt kā acīs tavās zvaigznes mirdzēdamas atstarojas tā būs garākā, skaistākā nakts un dzīve brīva jā, tā nakts kā vieta bez nosaukuma kā maģija un zvaigznes tālās tik tuvu
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|