Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...pēc

Tu manā sirdī

Sāpēji,

Vēl ilgi,

Pēc,

Kad aizgāji.

Tā man Tu arī neteici,

Kāpēc Tu gāji pēc.

Bet es to sāpi sāpēju,

Līdz gāja laiks,

Un slāpēja,

Gan to, kāpēc,

Gan pašu, pēc.

Un nu,

Kad sāpe rimusi,

Man jauna sirds

Šķiet dzimusi,

Varbūt tāpēc,

Lai arī man reiz būtu

Tas pats,

Pēc kā Tu gāji,

Tas pats nezināmais,

Pēc.
Viedokļi par dzejoli
 piparmeetra5  2009-12-15 19:36 
Tāds... x fails...
 netaakaavisi  2009-12-15 20:15 
patiesība ir tur....
Pēc....

Patika...(((:
 Plaanpraatinjsh  2009-12-15 20:45 
Kur gāja,kur gāja,pēc pusstopa tak.
 assortina  2009-12-15 22:41 
Ļoti noslēpumains vārds - "pēc"! :)
 klusaisMiileetaajs  2009-12-16 06:21 
Nu, Closing..! :)) Tu jau paliec ne tikai vecs, bet arī slimīgi greizsirdīgs. Vai tad
šai būtu par visu, kur iet un ko dara, jāatskaitās? Pat par to, ka "iet sevis pēc"..?
:)))
 Naktsvijole_es  2009-12-16 19:59 
patika tas -pēc...:)
 Virgin  2009-12-16 23:09 
Ticu,ka tev jauna sirds dzimusi!!!
 tranc  2009-12-17 15:11 
tici,tici,tu jau tāda dikti ticīga...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?