Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dvēselītei

Iededz sveci mīļai dvēselītei,
Lai tā gaiši tavā logā mirdz,
Kaut ar tēta nav vairs pasaulītē,
Mūsu atmiņā tas nekad nezudīs.
Naktīs zvaigzņotajās augšup veros,
Tā vien liekas,ka tu te,
Tu mans sargeņģelis ceļos manos,
Man ir līdzās tava dvēsele.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-12-14 07:04 
Mans fāters gan - kā gāja, tā aizgāja un pat sapnī nav rādījies. :)
 Plaanpraatinjsh  2009-12-14 09:53 
Jā,visu jau nevar ne aptaustīt, ne redzēt,bet tikai sajust.
 sarma7  2009-12-14 10:13 
Labi cilvēki mēdz apciemot dzīvos, gan jau kādā sapnī atnāks...
 Naktsvijole_es  2009-12-14 10:40 
..jā,viņi nāk...mīlestība vieno pasaules..
 sekspiirs_5  2009-12-14 10:55 
3. un 4. rindiņas mazliet jāpalabo.:))
 piparmeetra5  2009-12-14 14:35 
Jauks veltījums tētim.
 straume22  2009-12-15 10:00 
Jauks gan Tev sargeņģelis.
 assortina  2009-12-15 21:32 
Skaists un sirsnīgs veltījums!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?