Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Kā krītoša zvaigzne.
Kā saules aptumsums ir mana dzeja,
Kas dienas vidū uznāk tāpat vien. To kvēpinātiem stikliem ļaudis lasa, Un vistas ķērkdamas uz kūti skrien. Kā sētas runcis mana dzeja ir Ar aci izplēstu un spalvu kušķi. Vien Dzejas dienās skolas bērni Tās vainas pietušē ar puķu pušķi. Kā zvaigzne krītoša ir mana dzeja, Ko katrs lasot domāt steidzas - Lai rindas pārāk garas nav Un vārdi glumie ātrāk beidzas ! Kā zābaks caurs ir mana dzeja, Kam bieži ūdens iekšā sūcas, Kam naglu smaidā zole paveras. Kad nikni zvirbuļi pa peļķēm plūcas. Kā pirmā atkala ir mana dzeja, To nemana - šo sasalušo lietu ! Tu smilti kabatā sev līdzi paņem, Man nevajag - tā birst, lai kur es ietu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|