viens...
klauvē kā māki.
nejūt šo sāpi
ik viens.
paņem šo prieku,
sevī šo nieku
tik viens.
mīlu kad remdē.
sevī to dzemdē
kāds viens.
Viedokļi par dzejoli |
straume22 |
2009-12-08 13:22 |
"Mīlu kad remdēs,
klauvēs kā mācēs-
paņems šo prieku,
ik viens
plus viens..."
|
Naktsvijole_es |
2009-12-08 13:30 |
..patika.. |
|
2009-12-08 16:30 |
Kodoliigi |
piparmeetra5 |
2009-12-08 17:10 |
Kas tik neienāca prātā! :)))
|
klusaisMiileetaajs |
2009-12-08 18:40 |
Viens ar sevi ņemies? )) |
hefny |
2009-12-08 20:54 |
Jauks koments straume!
Pooh-jauka ideja, tikai kaut kā -pārprast prasās. |
klusaisMiileetaajs |
2009-12-09 06:49 |
Man arī, hefny, bija foršs koments! :) |
sonecka |
2009-12-09 13:23 |
neko nesapratu, lūgums autoram, kas ar domāts? tikai vārdi ar atskaņām savirknēti? |
pooh |
2009-12-09 14:29 |
Labi Sonecka, iztirzāšu šo dzejoli :)
"Klauvē kā māki. Nejūt šo sāpi ik viens." Te runāts par cilvēka jūtu klauvējienu un apkārtējo un to, ka to ne katrs spēj un vēlas uzklausīt.
"Paņem šo prieku,sevī šo nieku tik viens." Katra paša jūtas katram ir tas nieciņš, ka viņu par cilvēku dara, tās ir cilvēka prieks. Bez jūtām cilvēks ir tāds bērza bluķis vien :)
"Mīlu kad remdē. Sevī to dzemdē kāds viens."
Iemīlēšnās, mīla ir kā traks uguns, kas aizdedzina pat vis nīkulīgāko. Bet var arī sadedzināt, tāpēc šī mīlas ugus ir remdējama. Un šajā remdēšanā, katrs var veidot tās jūtas, kuras tam ir vistuvākās. Draudzība, greizsirdība, vai mīlestība. Katrs pats tās dzemdē.
Vispārinot, dzejolītis par jūtu intimitāti.
Bet vienlaikus veidots tā, lai to viegli lasot var arī pārprast, kā to pamanīja Hefny :)
Un tad tāpat kā jūtās tas parasts veidojas nevis jūtu intimitāte un kāds brīnumins nieciņš, bet pašapmierināšanās, kāds niecīgs surogātiņš. Un vienalga vai tā masturbēšana, vai arī aizraušanās ar alkoholu, azartspēlēm :)
Dzejolis ir arī norāde, ka cilvēka jūtas ir viegli pārprotamas, ja ir paviršs.
Ceru, ka tagad saprotams :)
|
pooh |
2009-12-09 14:34 |
Vēl piebildīšu, ka ierosmi dzejolim deva ši kompozīcija
meeting7.oho-meeting-?cmd=ratebild_pub&bid=264570&offset=20 |
sonecka |
2009-12-09 15:28 |
paldies par skaidrojumu, tagad viss skaidrs un varu atbildēt-
klauvē pie tām durvīm, kur dzīvo dzirdīgas vai vismaz dzirdēt gribošas ausis, tas aiztaupīs sāpes
prieki nav nieki, prieks un jūtas ir pat ļoti svarīgi un lieli ik vienam
nevajag pārspīlēt ar tām liesmām un sadegšanu mīlestībā, mīlestība, manuprāt, ir dot un ņemt, nevis sadegt nesaprastam vai tā kaut kā
|
pooh |
2009-12-09 15:40 |
Paldies Sonecka! Dzejolis gan nav, lai vēstītu kādas patiesības, bet gan lai rosinātu, katra paša domas un veidotu katram pašam atbildes uz saviem jautājumiem. Un katram šis atbildes ir savas un pret sevīm patiesas. Tavas dzirdēju, paldies :) |
sonecka |
2009-12-09 15:57 |
nu tā, aizvainoju laikam pooh, nu ir tā, esmu diezgan racionāli un praktiski domājoša un reizēm nesaprotu citu domas, bet respektēju tās, vēl jo vairāk, prasmi dzejā to visu pateikt |
pooh |
2009-12-09 16:10 |
Nē Sonecka, neaizvainoji. Arī es skatu dzīvi no racionālā viedokļa, taču iracionālisms ir šis dzīves sāls un garša. Nav nekas neparasts, ka katram ir atšķirīga gaume uz iracionālā garšu :) |
mince23 |
2009-12-09 23:08 |
es jau tāda vienkāršu ļaužu, man neprasījās nekādu paskaidrojumu. visu sapratu no 1-2 vārda.-ok, nepārspīlēsim, no 24 vārdiem:)- |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|