cidonija

autors: maitumaita [dzejoļi]

Bezgalīgas rotaļas
Dzīves sūrās aronijas,
Vaimanas un kliegšanas,
Dubļu pikas cietas.

Viss,kas bija gaišs
Viss,kas aizmirsties man ļāva
Viss,kas atgadina tevi
Viss,kas pazūd pelēkaja vējā

Bez atmiņām jaukām
Bez rozā brillēm
Bez zvaigžņotam debesīm
Dzīve-bez tevis

Un,nesakiet,man,ka no sirdsāpēm nemirst
Jo daļa no manis,jau sen nebūtībā
Katrs smaids un katra laimes asara
Ir neīsti ka bērnu pasakas.

Pieeju pie necilā krūma
sniedzos pēc dzeltanā bumbuļa
Ērkšķi dziļi manās plaukstas duras
Asins lāses pie mirušam lapām krīt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-12-08 06:55
Vai tikai jums ar melleni nav viens un tas pats čalis, ko? Mellenei arī viņš, tas lops, bendē dzīvi kā tāds kargins, riebeklis. :((( Bet tu arī esi baigi smuka dzejniece! :)
mazlacitis	2009-12-08 10:04
Dzejolis smuks ,bet nekad nevajag mirt tāpēc , ka otrs sagādājis sirdssāpi :)
mazaa_burve	2009-12-08 11:19
No sirdssāpēm nemirst. Pirms publicēšanas tomēr vajadzētu dzejoli pārlasīt un izlabot gramatiskās kļūdas.
Naktsvijole_es	2009-12-08 12:00
..nu, kaut kas mirst un kaut kas jauns atkal dzimst mūsu dvēseles dārzā ik dienu..:)
assortina	2009-12-08 21:00
Vispār jau bērnu pasakas nav neīstas - tajās ir ļoti daudz īstuma un dzīves gudrības!!
Burve77	2009-12-09 02:40
no sirdssāpēm mirst, bet uz kādu laiku, līdz nākošajām sirdssāpēm...tā gadās.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!