Pie eglītes Rātslaukumā

autors: bariss [dzejoļi]

Nu lielā egle jau svētku rotā -
Zvaigžņotās virtenēs, vizuļos spīd.
Stāv laukuma vidū izgreznota,
Bet domās tai - meža plašumi vīd...

Tur apsnidzis vakars jau nomaina dienu,
Un zaros piekusis putenis snauž.
Tur dižsila priedes - kaimiņienes,
Ar skuju adatām lāstekas auž...

Te, Rātslaukumā, nu sākas prieki -
Šķiet katrā pukst piparkūku sirds!
Skan dziesmas, danco ķekatnieki,
Un krāsaini lukturi priecīgi mirdz!

Te ļaužu burzma, Ziemsvētku tirgus,
Raibs karuselis uz riņķi skrien
Un vizina bērnus plastmasas zirgos...
Viss eglītei liekas izdomāts vien.

Bet priedes no pazarēm sniegu bārsta,
Krēslainā mežmalā sapņo un skumst:
„Tur bērni eglītei pasakas stāsta...
Mirdz svecītes gaiši...” Vakars tumst.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-12-07 21:34
Bet kur pīrāgi un cūkas šņukurs?
lauvene4	2009-12-07 22:41
Kā nu ir, tā nu ir...
vanadziene	2009-12-07 22:44
Cilvēks vienmēr tiecas pēc tā, kas viņam nav, līdzīgi eglei, kas sapņo pat piesnigušu mežu un priedei, kas apskauž šo egli..:)
adalaide	2009-12-07 23:11
eglei jānes upuris liels,lai cilvēkam maziņš prieciņš tiek...
Burve77	2009-12-08 01:11
Var jau iet uz mežu un dedzināt tur eglē svecītes, lai meža kokiem arī prieks!
klusaisMiileetaajs	2009-12-08 06:57
Bariss, ja grib, tad var. Un šis dzejolis to apliecina bez vārdiem. :)
mazaa_burve	2009-12-08 11:24
Dzejolis ļoti patika. Ak, šī mūžīgā tiekšanās pēc kaut kā "tur ārā"! :) Reizēm neprotot novērtēt visu to labo, jauko, kas ir tepat līdzās...
Naktsvijole_es	2009-12-08 11:58
..arī eglei savi sapņi sapņojami..
piparmeetra5	2009-12-08 18:13
:))) Nez, ko man tā jāsmejas par to 3.pantiņa 2.rindiņu!? ;))
piparmeetra5	2009-12-08 18:16
Es saskatu ironiju un paķeršanu... Burve77 saka taisnību- ja nenāktu slapjš no gaisa, varētu arī eglīti izpušķot savvaļā. :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!