Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Iepazīsties - septiņi draugi
Es noskatos gluži kā spokā
Kā Rijība ķīseļa bļodu Izstrebj tukšu, ar karoti rokā Kā lācis salduma podu Mīkstās čībās Kūtrums šļūkā Pa ķērienam kafijas krūze Mute saldenu gremokli sūkā Un sarunu tēma ir - krīze Miesaskāre spīdošiem skatiem Un satraukti siekalas rijot Sauc bērnus pie kārumu ratiem Ar brāļiem gredzenus mijot Vai redziet, cik Lepnība skaista Ar zeltu un briljanta pogām Bet viņa smird, lai ar ko sevi laista Dejo utis zem eņģeļa sprogām Smirdot sēram un zibeņiem zibot Kas tur sauc tevi pūķa balsī Tās ir Dusmas, kas orķestrim rībot Aiziet ellē, griezdamies valsī Diloņa slimnieka dzeltenu seju Nāk Skaudība pretī ik dienas Uz kafiju aicina, reizēm uz deju Tā kaimiņos dzīvo - aiz sienas Kas bāliņu darbos dzenā un triec Un pārvērš kā krītošā lapā Kāds nežēlīgs vagars plecus tam liec Vai Alkatība dzen viņu kapā
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|