Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Krellītes

Kaut kas krita,kaut kas bira,
Mammas krellēm pilna gŗīda,
Kādam atbildēt nu nāksies.
Noteikti,ka mamma rāsies.

Lādīte bij ļoti augstu
Neaizsniegt man to ar plaukstu,
Kaķēns labprāt nāca talkā,
Nu ir lādes saturs laukā.

Sākam visu kopā lasīt,
Kaķēns augšup pēdām paslīd,
Māmiņa no sliekšņa smejas:
"Jums nu gan ir jautras dejas."

Atļauj piedošanu prasīt,
Gribēju tik krelles skatīt,
Vēlējos no pīlādžogām,
Savērt tev ar paša rokām.
Viedokļi par dzejoli
 mince23  2009-12-02 18:15 
Nu bezgala mīļi!:)))
 klusaisMiileetaajs  2009-12-02 18:49 
Vesā muterīte... :))Bez emocijām, kā saka. :)
 kwazimorda  2009-12-02 19:33 
Manā laikā par to sekoja kāviens.Pašlaik jau visi izlaidušies un nerespektē ne
vienu,pat vecākus.Sa jūta,ka drīz `fakinieku`rādīs jau dzimšanas brīdī -pirms parādās
galviņa.Tā izzūd senču tradīcijas...
 Naktsvijole_es  2009-12-02 20:21 
Tev sanāk tik mīļi un rotaļīgi dzejolīši..:))
 Ezjule  2009-12-02 21:00 
Jauks gan.
 hefny  2009-12-02 21:31 
mīļš gan.
Sodien raudu-par mammu, lai atnāk -galvu noglaudīt.
Kā bērm]nam.Nav vairs
-nav pie kā pieglauzties, bet mana sirds-mazas meitenes sirds-alkst mammas
glāsta.
Aizķēra.
 assortina  2009-12-02 21:40 
Ļoti jauks!
 __MATRIX__1960  2009-12-02 23:16 
Smuki!
 straume22  2009-12-03 09:00 
Man patīk ļoti.
 papele13  2009-12-03 10:26 
... berniba tik zinkariga!jauks dzejolits !
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?