Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kamēr
Nu pārstājam redzēt vienkāršo
It visā, ko nevajag paskaidrot, Un atrodam skaistumu zūdošo To iegūstot, ne pazaudējot. Bet dīvaini sanāk, kad vērtēt sāc - Kas zudis, kā acu priekšā vairs nav Nez kādēļ tev liekas vērtīgāks Par to, kas blakus, aizsniedzams stāv. No mūžīgās steigas un skriešanas Jau pasaulē visai šauri kļūst, Un ausīs zvana no tarkšķēšanas, Bet garšā – pārsaldinājumu jūt. Visapkārt visa pēkšņi tik daudz, Ņirb burzma, kā gadatirgus raibs. Ir garīgums zudis, vien zīmoli sauc! Tak pagaidīs, piedos Visaugstākais... Šai kņadā vienu gan gribas lūgt, Pirms pūlis visu nav sabradājis - Mīliet, kamēr sirdis vēl jūt, Kamēr skatiens nav apdzisis... 01.12.2009
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|