Uzburtā ainava

...un no tumsas paverās skatieni,
tie pievēršās cilvēkiem ielās,
rakstiem mājas sienās.
kokiem, kuri ieskauj pieturu,
tie ierauga tās saturu:
" Tajā atrodas divi cilvēki,
cilvēki brīvi, bet blīvi sasēduši,
dažkārt saskumuši, citkārt piekusuši,
apmulsuši, saprātu apslēpuši,
neizpratnē izkvēpuši,
sajūtās apdulluši, priekā iegrimuši! "
Kad pēkšņi tumsas skatieni novēršās,
Viņu lūpas saskarās...
Skats pārtrūkst:
Sirdis it kā saplūst,
Bet klusumā tās izkūst,
un krūškurvī sapūst...
Bet viņi ir divi-
"Viens greizsirdīgi kautrīgs,
Otrs sāpināti neuzticīgs,"
bet tā ir laime, ka viņi viens otru atrada,
Un saprata:..
Ka dzīve nav dzeja, nedz pasaka.
Bet lai viņiem veicās: "Ne asakas!"

/M.Korps/