Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Uzburtā ainava
...un no tumsas paverās skatieni,
tie pievēršās cilvēkiem ielās, rakstiem mājas sienās. kokiem, kuri ieskauj pieturu, tie ierauga tās saturu: " Tajā atrodas divi cilvēki, cilvēki brīvi, bet blīvi sasēduši, dažkārt saskumuši, citkārt piekusuši, apmulsuši, saprātu apslēpuši, neizpratnē izkvēpuši, sajūtās apdulluši, priekā iegrimuši! " Kad pēkšņi tumsas skatieni novēršās, Viņu lūpas saskarās... Skats pārtrūkst: Sirdis it kā saplūst, Bet klusumā tās izkūst, un krūškurvī sapūst... Bet viņi ir divi- "Viens greizsirdīgi kautrīgs, Otrs sāpināti neuzticīgs," bet tā ir laime, ka viņi viens otru atrada, Un saprata:.. Ka dzīve nav dzeja, nedz pasaka. Bet lai viņiem veicās: "Ne asakas!" /M.Korps/
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|