Kastaņsmaids

Uz taciņas,
Kā sen jau gaidot,
Guļ kastanītis,
Mīļi smaidot
Man pretī
Bezzobainu smaidu.
Es palēninu
Lēnām gaitu.
Zem viņa-
Piecu pirkstu plauksta,
Kā sargājot,
Lai nav tam auksti,
Jau dzeltena
Un sakrunkota,
Tā, it kā
Kastani man dotu.
Es pieliecos,
Caur ādu jūtu,
Kā ieplūst manī
Vilnis jūtu,
Pie vaiga kļaujas
Kastaņlūpas,
Tas lapai, smaidot,
Sveikas sūta.

Un norit
Man pār vaigu
Ne jau mana-
Asra...
Tā rudens
Atvadās
No kastanīša
Katra.