Sēņotāja sapnis

Mana sēne ir paaugusies.
Manai sēnītei kātiņš stingrs.
Manai sēnītei cepure liela
Mana sēnīte aug - meža ielā.

Zem bieziem krūmiem,
Zem, kritušām lapām,
Zem mīkstām sūnām,
Tā stāv kā tapa.

Nāk sēņotājas, no malu malām.
Nāk sēņotājas - raibos svārkos.
Nāk sēņotājas no pasaules malas,
Lai raudzītu sēnīti- latvijas kārklos!

Es sargāšu sēnīti savu,
Es piesedzu to ar cepuri.
Es mīlēšu sēnīti savu..
Rudenī, ziemā un cauru vasaru.