un pēc kā ilgojies Tu???

Kā klejojošs suns
pa tukšajām ielām klīst,
Tā mana dvēsele
Četrās sienās nīkst.

Vien šim sunītim brīvība dota
Un tā tiek godam izmantota.
"Kurp gribu, turp eju,"sunītis sauc
"un draugu...it nemaz man nav daudz!"

Pietupst sunītis miesnieka pievārtē klusi,
Bet viņš jau nedz kaulu, bet dusmīgu aci met uz manu pusi
Un tikko nažu šķindoņa tuvāk sāk nākt
Laiks sunītim mukt, kā tik viņš māk!

Aizelsies, nabadziņš ieklīda sētā
Mazliet nekoptā, mazliet pabalētā
Aiz loga viņš kurpnieka sievu redz smejam
Un kurpnieka soļus redz kaut kur ejam.

"Ko sēdi te diedelniek?" kurpnieks smēja
Un savu veco zābaku atvēzēja
Tas trāpīja sunītim taisni pa asti
Un tad atsitās pret veco alus kasti.

Ātri prom no kurpnieka sunītis skrēja,
Sāpes bij` lielas, bet viņš pat nesmilkstēja
Gana daudz sunītim pāri darīts,
Gana daudz par viņu slikta sacīts!

Bet arī sunītim, kurš naktīs klīst
Ir sapnītis savs - vēl nepiepildīts
Viņš sapņo par mājām, kur labi un silti
Kur saimnieka glāsti birst, kā pār galvu birst milti!

Arī man, kā šim sunītim - dvēselē auksti
Arī es gribu sajust siltu, gādīgu plaukstu,
Arī man ir savs sapnītis izlolots
Kad siltās plaukstās es atlaižos un ne par ko vairs neraizējos!