Negantnieks

Minka noķēra putniņu, sīku.
Ak,cik gan tobrīd es dusmīga biju!
Bāros uz viņu un piecirtu kāju,
Ķēru to rokā pa visu māju.

Kur nu vēl lielāku negantnieku!
Raudzījos gaisā uz putniem ar prieku.
Domāju, Minkam tos vērot ir līksme....
Nē, šitam bosikam noķert bij` tīksme!

Pasprūk zem gultas-to ķeru aiz astes.
Skatos,jau Minka uz veļaskastes...
Paslīd, un putniņš spurdz ārā pa logu.
Nu negantniekam būs jāsaņem sodu.

Neņemšu šovakar es viņu gultā,
Lai savā vietiņā pārdomās murrā.
Lai vairs viņš nedomā putniņus mocīt,
Nāksies to palaidni uzvesties mācīt.