Par ko man skumt

Par ko man skumt,
Ka pilis kopā brūk,
Saplīst debess,
Un zvaigznes plīst un jūk-
Man rīta zelts ir mutē,
Man rokās baltas smiltis,

Kas birst.Bet neizbirst.

Par ko man skumt,
Ka ceļā veras plaisas,
Un migla tumst,
Un veļas domas baisas.
Reiz visas pilis sabruks!
Pūs ceļi, karaļi kritīs,
Beigs dzīves ceļu ļaudis,
Tas man vien stāsts viens šķitīs.

Man mūžīgs spēks ir rokās,
Man mīlestība sirdī,
Tā negrimst zemes mokās,
To nemirstība sildīs.