Kā mazs bērns es gaidu tevi....
Kā mazs bērns es gaidu tevi
Ar asarām acīs
Ar smaidu sirdī
Manas rokas tavos svārkos ieķerās
Neej māt prom no manis
Es būšu labs
Es tiešām bušu labs
Tik neatstāj mani
Kādēļ tu neklausies
Tu neatskatoties projām ej
Kā mazs bērns es gultā asaras leju
Par zaudēto laiku kopā ar tevi!!!
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2009-11-15 13:54 |
Tik smukai meitenei par zaudēto laiku gan neklājas raudāt! :) Tev viss jaukākais vēl
tikai priekšā. Eh.., būtu es vismaz kādu pusgadu jaunāks...! :) |
| sintija1992 |
2009-11-15 15:24 |
hmmm klusaismiletaj, tu saproti mana māte ir pametusi mani un vēl māsu un brāli...
tas ir riebīgi.... |
| klusaisMiileetaajs |
2009-11-15 15:34 |
| Kāpēc tad tā..? Varbūt jūs bijāt savai mammai nepaklausīgi bērni, un viņai apnika..? |
| GedertsPiebriedis |
2009-11-15 15:53 |
| Dzejolis par paaudžu nesaprašanos. |
| sekspiirs_5 |
2009-11-15 17:21 |
Ja pametusi pavisam, slikti. Ja strīdā aizcirtusi durvis, pasmaidi, atnāks, būs labi
jums visiem. To no sirds novēlu. :)) |
| Plaanpraatinjsh |
2009-11-15 19:50 |
| Nejēdzīgi gan. |
| __MATRIX__1960 |
2009-11-15 20:01 |
Nav ko teikt...
Skarbi. |
| assortina |
2009-11-15 20:39 |
| Jā, skarbi! |
| tavssargs |
2009-11-15 20:41 |
| virssardzē tādu mammu! |
| Naktsvijole_es |
2009-11-15 21:11 |
| ..bez vārdiem... |
| Bils |
2009-11-17 10:11 |
Piedod, māt, par to, ka mani dzemdēji
Piedod, māt, par to, ka jaunību man
atdevi
Piedod, māt, ka nesapratu tevi
Piedod, māt, es lūdzu piedošanu, māt.
Mums
katram dzimstot stāv Kāds klāt
Vai Dievs, vai Velns un protams
Māte
Kam atdoti
mēs brīdī tai
Dievībai vai Sātanībai
Vai tikai mātei savējai?
STOP.
Neapspriedīsim vairs to
Lai Likten`s ceļu izgaismo
Piedod, ka pateicu tev (zini
ko)
Dievs...tomēr mani uzlūko...
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!