Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tev

es lūdzu, un mans lūgums izskan tālumā
kur kaili koki uzklausot lūgumu to izkliedz klusumā
ir sajūta ka tūkstoš kilometru rādiusā
nav neviena kas nāktu man palīgā
un tramīgi taustot zemi
es tomēr ieraugu tevi
mans prāts nu mierīgs kļūst
un lūgšana sāk klust
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-11-14 23:22 
Kad mēs ar PLP bijām Tvaika ielā uz dzejnieku sagatvošanas kursiem, mums lasīja pāris
lekcijas par metodēm un paņēmieniem, kā komunicēt ar puķēm, kokiem un citiem
rabarberiem. Ieskaiti kaut kā nokārtoju, bet, ja atklāti, teoriju praksē vēl līdz šim
neesmu apguvis. :))
Ar suņiem, kaķiem un vistām sazināties ir vienkārši un
pamatiemaņas biju jau apguvis bērnībā, laukos dzīvojot. PLP gan lielās, ka mākot ar
kāļiem un redīsiem lietas bīdīt. Tomēr viņš nekad nav demonstrējis man savas spējas,
un es viņam arī ne visai ticu.
 GedertsPiebriedis  2009-11-15 15:59 
Autore lasītāja acīm atklāj skumju rudens lauku ainavu, kurā kā spilgts un
optimistisks krāsas triepiens iezīmēts drauga tēls. Un tas priecē lasītājus arī!
 sekspiirs_5  2009-11-15 17:13 
Es gan nebrīnos, kurš neviļus apgāzies, ceļu uz mājām meklēdams, sapratīs. :))
 Plaanpraatinjsh  2009-11-15 19:57 
Ir gadījies vēl trakāk.
 assortina  2009-11-15 20:27 
Man ļoti žēl, ka dzejnieku kursos (par kuriem runā KM)teorija nav saskaņota ar
praksi! Tas ir būtisks trūkums mūsu valsts interešu izglītības jomā!!
 Bils  2009-11-17 10:08 
arī viens ir cīnītājs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?