Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sāpes.

Sāpes-
tās bij tik lielas,
ar sāļām asarām-
tās piepildīja istabu,
ar vaidiem,tās piepildīja balsi,
ar skumjām-sirdi,
kamēr-
Sienas sabruka,
cerības sabruka,
mana dzīve sabruka-
palika tikai dvēsele-
pilna ar gruvešiem.
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2004-07-27 11:29 
..jauniibas prieksjrociiba - saapeet ar-par pilnu pasauli :))
 VARJAUBUT  2004-07-27 11:38 
un kaa Feeniks mees atkal un atkal celamies no gruvesiem..pelniem.
 `kOdE`  2004-07-27 12:41 
VARJAUBUT,kapeeec kaa Feeniks??:D
 sirsnucite  2004-07-27 12:54 
nju zheel ka tik daudziem uz pasaules saap = (
 `kOdE`  2004-07-27 13:16 
A ko Tu padariisi-ka es pat pa gjitaaras stiiigu paardziivoju-starpcitu,tas bij
veltiijums manai gjitaarai..Ar personifikaaaciju utt. :D
 pooh  2004-07-27 13:45 
gruveshu dziives saponjojums
 `kOdE`  2004-07-27 14:44 
murgojums driizaak.
 `kOdE`  2004-07-27 16:46 
komenteejiet!!!! :)
 __HellcAt__  2004-07-28 00:01 
a man patika :)
 [bOndaGe]  2004-08-03 09:16 
jap
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?