Līdzsvars!

Atkal manos svaros ir līdsvars,
dzīvē ir līdssvars -
atkal uz svariem
pretī sudrabam dienā
Nokritis dzelzsgabals vēlāk
Viss paliek tā ēnā
Rīta liesma izplēn lēnām

Caur pirkstiem es laižu
Lēnām...
Oglīte
skaties - vēl kvēl,
bet rokas man žēl -
tik dikti tās sāp jau
un palaižu vaļā,

Bet pelnos -
skatos tur,
meklēju -
ogli, kas kvēlo
tā - lai nav jānožēlo
vai arī jānotēlo,
ka nesāp!

Cik ilgi?
Tik ilgi līdz lukturī manā
ceļu tā rādīs -
lielajā pļavā -
lielajā cerību pļavā,
pa grāvi lai nemaldos,
bet tagad viss...
viss, kas man ir
tas līdsvars, kas bija jau
sen...
Tik sen...