...tuvajiem
Reizēm es pametu sevi,
Uz augšu,
Un staigāju mākoņos,
Un reizēm tur satieku kādu,
Kurš nokritis lejā,
Uz tiem.
Mēs pārmijam dažus vārdus,
Par laiku, par apstākļiem,
Un dodamies atkal mājup,
Pie sevis un tuvajiem.
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2009-11-10 06:52 |
| Un bieži Tev tā gadās? |
| klusaisMiileetaajs |
2009-11-10 07:01 |
| It kā nu tu pats, PLP, tā nekad nedarītu! :))) |
| kalnietis22 |
2009-11-10 07:08 |
| ...visi dara un atkal dara....tik atgriezties grūti.... |
| esome |
2009-11-10 09:00 |
...atgrizties grūti, bet vajag...Sapratu, ka arī tur augšā ir slāņi, kāds ir dzīvojis
virs mākoņiem...bāāāc sēž uz mākoņa, pačukstiet tos pārmītos vārdus par apstākļiem... |
| piparmeetra5 |
2009-11-10 09:01 |
| Pa retam metamais uzrodas, ja? :) |
| Muuza13 |
2009-11-10 09:26 |
| Iegādājies spārnus, nebūs jāmet sevi ;) |
| Naktsvijole_es |
2009-11-10 13:12 |
| ir labi tur-mākoņos..:) |
| kwazimorda |
2009-11-10 19:19 |
| Daudz vielas pārdomām.Sevišķi-pēc piparmētras komenta...:)) |
| assortina |
2009-11-10 20:44 |
| Man patika ļoti!Tu esi DZEJNIEKS! :) |
| lauvene4 |
2009-11-10 21:16 |
| Labs, tikai komati nav labi! - par daudz...:) |
| netaakaavisi |
2009-11-10 22:43 |
| ļoti patīk....((: |
| Virgin |
2009-11-11 13:57 |
| No kurienes uz tiem nokrīt lejā??:)Tad jau tas bijis vēl augstāk par tevi.:))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!