Diena kakao glazūrā

No šokolādes saldās smaržas
dienas kļuvušas par putām,
cauri vijas skaņas,garšas,
tās ķerot skrienam,reizēm klūpam...

Vārs čuksts no saldiem mākoņvāliem
kā atbalss saldai ilūzijai,
pieskaroties sapņiem tāliem
var uzminēt,vai lietus lija?

Tik saldā smaidā iegrimušai
ar medu salipušas acis,
un balsī sīrups pilējušais,
var parunāt,bet nav ko sacīt...

Bet visumā nav it ne vainas,
ja rīts ar šokolādes rasu,
tā gribas tūlīt skandēt dainas,
vai prozu - kam lai nu to prasu?

Pār loga rūti kapučīno
un jumta korē cukurgailis,
piebiksti,ja kādreiz smīnu,
ja mīlu es,vai ja man bailes...

Ņem balti brūno putu šļakstus
un uzdāvini dzimšan`sdienā,
man dzīva šokolāde plakstos
un bēdas vairāk nav nevienas.:)))