TICĪBA
naktī es izgāju ārā
zvaigznes pār mani
kā tālo pasauļu smaidi
zilganu gaismu lēja
un manu dvēseli vāro
Dieva roka
saudzīgi pieturēja
Viņš bija man blakus
kad dzīve šķita
kā tumšākās naktis
man pietrūka vārdu
tikai dzidras asaras lija
un sirds kļuva viegla
jo Dievs mani
sapratis bija
| Viedokļi par dzejoli |
| ZARNU_MAISS |
2009-11-06 06:40 |
Patīkami ,ka esi paklausījusi manus neskaitāmos padomus un attīrījusies no
negatīvajām enerģijām. |
| klusaisMiileetaajs |
2009-11-06 07:53 |
| Ja jau tā saki, tad jāiet man arī būs kādu nakti pa āru jāpastaigā. :) |
| Naktsvijole_es |
2009-11-06 10:17 |
Patīk...
Dievs ir mīlestība... |
| Virgin |
2009-11-06 11:24 |
| Skaisti,tikai skumji. |
| mazaa_burve |
2009-11-06 13:25 |
| Tā ja... |
| bariss |
2009-11-06 13:31 |
| Jā, tāds nu ir tas veļu laiks... |
| Plaanpraatinjsh |
2009-11-06 16:57 |
Es arī mēdzu iziet naktī ārā un lūkoties zvaigznēs.Pat savā anketā to esmu
ierakstījis. |
| klusaisMiileetaajs |
2009-11-06 18:42 |
| PLP kā jau PLP. :)) |
| FAETONS |
2009-11-06 19:58 |
| Jauks dzejolis. |
| assortina |
2009-11-06 20:04 |
| Skaisti! |
| piparmeetra5 |
2009-11-06 20:44 |
Burvīga noskaņa...
|
| atspole |
2009-11-07 13:23 |
| Jā, tā tiešām mēdz būt! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!