Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pašaizmigšana jeb kārtējās žēlabas

stāvēju lietū zem augstsprieguma vadiem
nekas jau nenotika

skrāpēju sev acis ar kaķa nagiem
tik un tā visu redzu

braucu pa krācēm bez glābšanas vestes
pat ūdeni nesarijos

grauzu ar zobiem aizspriedumu restes
zinot, ka bezjēdzīgi

tik spārnotas nopūtas no manām nāsīm
aizlido līdz pasaules malai

un atkal kāds pieber sāli vātīm
lai notriektu mani pie zemes
Viedokļi par dzejoli
 VARJAUBUT  2004-07-27 09:49 
aha man ar reizeem siis sajuutas paarnem....
 Grace  2004-07-27 10:30 
Interesanti :))) bet tie daži "ar" gan tur maisās pa vidu :) iesaku izņemt ;)
 cikala  2004-07-27 16:04 
tik tiešām Grace, tencinu!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?